Ir kapsētas, kuras atrodas līdzenā vietā, tur visas sadalītās un ierādītās kapu teritorijas ir līdzenas. Iekārtot šādas vietas ir samērā vienkārši. Ja kapsēta atrodas vietā, kas nav līdzena, bet priekš Latvijas “kalnaina” vai ar izteiktu reljefu, tad labiekārtot kapu vietu var būt salīdzinoši izaicinoši. Lielākā problēma ar augstuma kritumu uz pāris metriem ir tieši rudenī un pavasarī, kad ir liels nokrišņu daudzums. Lietus ūdenim, tekot lejā pa nogāzi, tiek izskalota zeme. Ja kapu sētiņa šādā vietā nav pienācīgi nostiprināta, tad, vienā dienā nolīstot mēneša normai, kas Latvijā notiek pāris reizes gadā, kapu sētiņa var tikt aizskalota prom. Tāpēc šādās vietās ir īpaši svarīgi izveidot kārtīgus pamatus, lai lietus ūdens tos nevarētu izskalot. Šie pamati arī kalpos par iekšējās teritorijas noturēšanu. Lai gan kapu vieta atrodas slīpumā, iekšējo teritoriju varēs piebērt un izveidot līdzenu, kurā droši varēs uzstādīt kapu pieminekli un kapu apmali. Betona pamati ir pelēkā apdare, tāpēc, lai viss teritorijas labiekārtojums izskatītos glītāk, tam pa virsu uzstāda granītu. Granīts iedos gan vizuālo izskatu, gan no praktiskā viedokļa to būs viegli kopt. Kā arī nevar nepiemieminēt granīta lielisko noturību pret laikapstākļiem, kas garantē, ka tas nezaudēs savu izskatu gadiem ilgi.
